Realitāte ir biedējoša: trešā daļa pasaulē saražotās pārtikas nonāk atkritumos. Pārdomāti mainot savus ikdienas paradumus, mēs kopīgi varam samazināt atkritumu daudzumu un ietaupīt planētas resursus, turklāt ietaupot arī naudu.
Ēdienreižu plānošanas ekspertes Klintas Stasjules Top 4 padomi
Ēdienreižu plānošana un pārdomāta produktu iegāde var ievērojami samazināt izšķērdēto pārtikas apjomu un līdz pat 30% izdevumu no sava pašreizējā pārtikas budžeta.
Pārtikai, kurai ir īss realizācijas laiks, termiņš ir strikti ierobežots un apzīmēts ar “derīgs līdz” un konkrētu datumu. Pēc norādītā datuma produkta lietošana varētu kaitēt veselībai. Taču ir produktu grupas, uz kuru iepakojumiem derīguma termiņš tiek apzīmēts ar “ieteicams līdz” un datumu – tie būs droši lietojami uzturā un nekaitēs veselībai.
Pirms došanās uz pārtikas veikalu ir svarīgi izvērtēt savas nākamās nedēļas plānus un ēdienreizes. Lai izvairītos no lieku produktu iegādes, pirms dodies ārpus mājas, ieteicams sagatavot sarakstu vai nofotografēt ledusskapja saturu ar viedtālruni.
Pagatavotu ēdienu ārpus ledusskapja var uzglabāt līdz divām stundām. Tādēļ vienmēr maltīšu pārpalikumi no pannām un katliem ir jāpārliek hermētiski noslēgtos traukos un jāievieto ledusskapī. Tur tos var uzglabāt līdz pat trīs vai četrām dienām.
Pārmaiņas sākas jau gatavojot
Pasaki man, ko tu ēd, un es pateikšu, kas tu esi? Ne tikai. Ikdienas ēšanas paradumi izsaka daudz par mūsu personību, bet vēl vairāk – par mūsu ietekmi uz apkārtējo vidi. Masu pārtikas ražošana, transportēšana un gatavošana rada 30 % no pasaules kopējā kaitīgo oglekļa dioksīda emisiju daudzuma. Ja izvēlies gatavot mājās, tu jau palīdzi samazināt negatīvo ietekmi, jo vairāk plāno uz priekšu un attiecīgi mazāk izmet atkritumos. Daudzi Latvijas iedzīvotāji jau tagad piedomā pie dabai draudzīgākas ikdienas.
• 51 % jau tagad plāno maltītes un sastāda iepirkumu sarakstus.
• 50 % pārdomāti liek lietā atlikumus, lai pagatavotu jaunus ēdienus.
Tuvāk dabai ar pašu audzētu pārtiku
IKEA aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotājiem ikdienas ēšanas paradumos ir tuva zaļā domāšana.
• 35 % patīk rosīties dārzā un audzēt savus zaļumus un dārzeņus.
• 43 % labprāt dodas vākt dabas veltes (sēnes, ogas, zāļu tējas utt.).
• 23 % veido kompostu.
Vairāk augu valsts pārtikas
Vēlies dzīvot vēl zaļāk? Negatīvu ietekmi uz dabu var samazināt, ikdienas ēdienkartē ieviešot vairāk augu valsts produktu. Nogaršo mūsu VÄRLDSKLOK augu malto masu ar zirņu olbaltumvielām. VÄRLDSKLOK izskatās un garšo kā gaļa, taču tās sastāvā nav ne kripatas dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļu. Piemērota veģetāriešiem un vegāniem.
Zaļāka dzīve ar pareizajiem traukiem
Izraugies piemērotus traukus pārtikas uzglabāšanai, lai ēdiens ilgāk saglabātos svaigs. Ieteicams izvēlēties caurspīdīgus traukus, jo tad viss ir labi pārskatāms un rezultātā mazāk nonāk atkritumos. Vietu skapīšos un ledusskapī var ietaupīt, ja trauki ir ērti saliekami cits uz cita, bet, ja tie ir izgatavoti no karstumizturīga stikla, tad tos var izmantot gan glabāšanai, gan pasniegšanai, gan līdzņemšanai.
IKEA Interjera dizaina nodaļas vadītāja Darius Rimkus padomi
Plastmasas vai stikla kastītes palīdz ne tikai uzglabāt ēdienu, bet arī ietaupīt vietu ledusskapī. Neatkarīgi no trauku formas, tos var salikt vienu virs otra, tādējādi efektīvi izmantojot vietu. Turklāt, atverot ledusskapi, būs labi redzams, kas tajā atrodas.
Trauki pārtikas uzglabāšanai var tikt izmantoti arī ēdiena saldēšanai vai cepšanai krāsnī.
Ir vērts atvēlēt atsevišķu plauktu ledusskapī dažādām pārtikas precēm, piemēram, piena produktiem, gaļai, dārzeņiem. Tas palīdzēs savlaicīgi patērēt pārtiku, kas jau ir pagatavota vai lietota. Tādējādi neaizmirsīsim to, kas mums jau ir ledusskapī, kā arī nenoslēpsim pārtikas pārpalikumus aiz citiem produktiem.
Ardievas vienreizlietojamai plastmasai
Vienreizlietojamo plastmasu var padarīt ilgtspējīgāku divos veidos: tomēr lietojot to atkārtoti vai nelietojot nemaz. Aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotāji jau tagad cenšas šai ziņā rīkoties dabai draudzīgāk.
• 63 % cenšas pēc iespējas lietot atkārtoti ūdens pudeles, maisiņus un citu iepakojumu.
• 59 % mēģina samazināt plastmasas maisiņu un trauku patēriņu.